Arhīvs

Ausma

Ausma

Spēlfilmas

2015, 96 min

Režisore: Laila Pakalniņa
Scenāriste: Laila Pakalniņa
Operators: Voiteks Starons (Voitek Staron)
Mākslinieks: Jurģis Krāsons
Kostīmu māksliniece: Natālija Čečota (Natalia Czeczott)
Grima māksliniece: Dzintra Bijubena
Komponists: Vestards Šimkus
Skaņu režisors: Anrijs Krenbergs
Montāžas režisors: Kaspars Kallass (Kaspar Kallas)
Lomās: Antons Georgs Grauds, Vilis Daudziņš, Viktors Zborovskis (Wiktor Zborowski), Andris Keišs, Liena Šmukste, Ģirts Krūmiņš, Rūdolfs Plēpis, Ivars Brakovskis
Producente: Laila Pakalniņa
Kopproducenti: Kaspars Kallass, Malgoržata Starona (Malgorzata Staron)
Studija: "Kompānija Hargla" sadarbībā ar "Digitaalne Sputnik", "Staron Film", "Miracle Worker"

Nostāsts par varonīgo Pavļiku Morozovu – pionieri, kurš nodod varas iestādēm savu tēvu, ir viena no populārākajām padomju leģendām. Pakalniņas interpretācija vēsta par vērtībās apjukušu pasauli nesenā pagātnē, kad “ideālu vārdā” gan pieaugušie, gan bērni zaudēja orientierus.
Zēns vārdā Jānis dzīvo kolhozā “Ausma”. Viņa tēvs ir padomju varas ienaidnieks un plāno sazvērestību. Dēls nodod tēvu, un tēvs viņam atriebjas. Kurš šajā stāstā ir upuris, kurš – noziedznieks? Diemžēl “Ausma” nav tikai filma par pagātni, jo totalitāra režīma vēlmei pārvērst cilvēkus par liela mehānisma mazām skrūvītēm nav robežu ne laikā, ne telpā.

“Ausma” ir pirmā Latvijas spēlfilma, kas iekļauta Eiropas Kino akadēmijas gada labāko filmu sarakstā.

Laila Pakalniņa ir viena no ražīgākajām un starptautiski pazīstamākajām Latvijas režisorēm, kura aktīvi darbojas gan spēles kino, gan dokumentālā kino jomā. Viņa ir vienīgā “mūsējā”, kuras filmas iekļautas konkursa skatēs pasaules prestižāko kinofestivālu trijniekā – Kannās, Berlīnē, Venēcijā, arī Karlovi Vari, Lokarno u. c.

Nominācijas:

Labākā pilnmetrāžas spēlfilma
Labākais spēlfilmas režisors – Laila Pakalniņa
Labākais spēlfilmas operators – Voiteks Starons
Labākais aktieris – Vilis Daudziņš
Labākā aktrise otrā plāna lomā – Liene Šmukste
Labākais aktieris otrā plāna lomā – Andris Keišs
Labākais mākslinieks – Jurģis Krāsons
Labākais kostīmu mākslinieks – Natālija Čečota
Labākais grima mākslinieks – Dzintra Bijubena
Labākais komponists – Vestards Šimkus
Labākais skaņu režisors – Anrijs Krenbergs
Labākais montāžas režisors – Kaspars Kallass