I. Vieses-Vigulas ieskats šī gada nominētajās animācijas filmās

Šogad uz galveno balvu pretendē trīs pilnmetrāžas animācijas filmas - "Saule brauca debesīs", "Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi" un "Projām", kopumā animācijas filmas nominētas sešās kategorijās.

Animācijas filmas šogad cīnās par Lielā Kristapa balvām sešās kategorijās, un ir tiešām iespaidīgi, ka festivāla konkursā piedalās trīs pilnmetrāžas – programmā “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” veidotās Rozes Stiebras „Saule brauca debesīs” un Edmunda Jansona „Jēkabs, Mimmī un runājošie suņi” un pavisam atšķirīgi tapusī Ginta Zilbaloža „Projām”, kas visas nominētas kategorijā “Labākā animācijas filma”. No īsmetrāžas animācijas gan konkursā šogad tikai viena filma – Lizetes Upītes „Rīgas ceriņi”–, kas startē īsfilmu kategorijā. Visu četru animāciju režisori nominēti kā labākie animācijas režisori, mākslinieki kā labākie animācijas mākslinieki (Upīte un Zilbalodis paši, Ilze Vītoliņa par “Saule brauca debesīs” un Elīna Brasliņa par “Jēkabs, Mimmī un runājošie suņi”). Ārpus animācijas kategorijām kā labākie komponisti nominēti Juris Kaukulis (Saule brauca debesīs) un Kršištofa A. Jančaka un Edgara Šubrovska muzikālā sadarbība filmā “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi”, un šī filma saņēmusi nomināciju arī par Līgas Gaisas un Edmunda Jansona veidoto scenāriju.

Tautasdziesmās balstītā Rozes Stiebras ķekatu fantāzija “Saule brauca debesīs” ir aizkustinošs veidotāju veltījums savas zemes kultūrai un mākslai, kam dzidru gaismu un ritmu saspēli piešķīrusi māksliniece Ilze Vītoliņa. Bez vizuāli izsmalcinātā krāšņuma filma sniedz arī jaunākajiem skatītājiem raiti izsekojamu stāstu par jauniešiem, kas dodas svarīgā uzdevumā – glābt Saules meitiņu. Lai gan misija ir simboliska, pārvaramie sarežģījumi ir pavisam cilvēciski: nogurums, neuzmanība, neticība paša spējām. 

Prasmes uzdevuma veikšanai cenšas izkopt arī Ginta Zilbaloža fantāzijas “Projām” personāžs, kas attopas avarējis uz nezināmas salas un motocikla mugurā dodas pretīm pārbaudījumiem. Filma, ko Zilbalodis veidojis rūpīgā vienpersoniskā darbā, ļauj pilnībā iegremdēties kinematografiskā attēlā un kustībā, ko papildina arī Zilbaloža radītais skaņu celiņš. Tā guvusi ievērību visā pasaulē ne tikai kā viena autora izrāviens darbā, ko ierasti veic liela komanda, bet arī kā kino, kas būvē ievelkošu pasauli. Filmas jūtīgi veidotā vide un noslēpumainie tēli daudziem rosina minējumus par vēstījuma neredzamajiem slāņiem un filmas autora personisko saikni ar ekrānā redzamo.

Arī Lizetes Upītes filma “Rīgas ceriņi” ir spilgts autordarbs un apliecina, ka virziens latviešu animācijā sekmīgi turpina attīstīties, arvien paplašinot animācijas valodas paņēmienus. “Rīgas ceriņi” veidota kā dokumentāla animācija, kur attēls iedzīvina iepriekš ierakstītus dialogus un stāstījumus, taču tās aplūkotā vide un personāži ir tik savdabīgi, ka šķiet režisores fantāzijai piederīgi. Upītes uzmanību piesaistījis uzsaukums Rīgas sabiedriskajā transportā, kas mudinājis ziņot par pasažieriem ar nelāgu aromātu līdzās, – filma ir godprātīga atbildes meklēšana uz visiem tiem jautājumiem, kas sarodas prātā, tik līdz pievērš šādai ikdienas dīvainībai uzmanību. Kas smird un kas nē? Vai viena lieta smirdēs visiem? Kā vispār var pierādīt smaku?

Arī Edmunda Jansona filma “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi” ar humoru skatās uz absurdu tepat līdzās, galvaspilsētas parkos un ielās. Mākslinieces Elīnas Brasliņas izzīmētā maskačka kļūst par vietu, kur jaunieši mācās savstarpējās attiecības, iesaistās sabiedriskajā dzīvē un iestājas pret notiekošām nejēdzībām. Filmu raksturo stilistisks vieglums un iedrošinoša vēstījuma noskaņa, neiztrūkstot komiskiem pārpratumiem, pakaļdzīšanās ainām un dziedāšanai. 

Kopumā animācijas aina festivālā Lielais Kristaps liecina, ka latviešu animācija gan tehniski, gan tematiski un saturiski pieder visā pasaulē šobrīd aktuālām tendencēm, tajā pašā laikā katram autoram saglabājot autentisku izteiksmi. Gan Ginta Zilbaloža spilgtais darbs vienatnē, gan Rozes Stiebras mītiskā pasaules ainas būvēšana, gan Edmunda Jansona refleksija par pilsonisko atbildību un Lizetes Upītes skats uz komiskām ikdienas norisēm skar kādu būtisku šķautni no pasaules festivālos aktuālā. Varam priecāties, cik daudzveidīgi ir šie darbi.